Brīvdienu tūre

14 09 2009

Sfēriski akmeņi_John Suppert_ASV
Jauki atpūsties un pavadīt laiku brīvā dabā var arī tepat Latvijā. Nav obligāti doties kādā garākā ārzemju ceļojumā, lai gūtu jaunus iespaidus, apskatītu, ko neredzētu, baudītu dabu un svaigu gaisu. Piemēram, dodoties uz Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju, kur paveras skaista dabas ainava.

Muzeja teritoriju gandrīz 100 hektāru platībā veido plaša ainaviska vide – pļavas, kalni un nogāzes, līkumaina upe un sīki strautiņi. Ainava kļuvusi par telpu mākslas izstādēm. 1991. gadā Pedvāles Brīvdabas muzeja veidošanu uzsāka tēlnieks Ojārs Feldbergs.
Vēja balss_Kennth Payne_ASV
Muzeja koncepcija ir dabas ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē. Kā viena no mākslas baudīšanas formām ir vienkārša pastaiga pa zaļo pļavu un mākslas objektu apskate. Te apskatāmi vairāk nekā 100 pastāvīgas ekspozīcijas – Ojāra Feldberga darbu ekspozīcijas, kā arī Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, kas regulāri tiek papildinātas un mainītas. Šī gada sezonas nosaukums ir „Akmens. Kustība”.

Ar dažādiem mākslas darbiem iespējams iepazīties arī tuvējās muižu telpās.

Dodies uz Pedvāli, baudi mākslu zem klajas debess, gardu maltīti vai omulīgu pasēdēšanu krodziņā „Dāre”, bet, ja vēlies, nebūs tālu arī līdz Kuldīgai. Iegriezies pie Ventas Rumbas, kas ir tūristu apmeklētākā vieta Kuldīgā. Turklāt tas ir platākais ūdenskritums Eiropā (249m).





Zemūdens skulptūru parks

18 07 2009

zemudens-skulpturasJa meklē interesantu ceļojuma galapunktu un turklāt aizraujies ar daivingu, tad Grenada būs īstais galamērķis, kas priecēs ne tikai ar burvīgajiem koraļļu rifiem, bet arī ar pirmo zemūdens skulptūru parku pasaulē.

Karību jūras mākslīgais rifs Grenadā tagad var lepoties ar vairāk nekā 60 dažādām skulptūrām.

Šīs Karību jūras projekts tikai aizsākts 2006. gada maijā. Ar Grenadas Tūrisma ministrijas atbalstu, to aizsāka skulptors Džeisons de Kērs Teilors. Skulptūras atrodas 9 līdz 19 metru dziļumā.





7 Jāņu tradīcijas

20 06 2009

Līgo Portāls Tribine.lv piedāvā septiņas populārākās Jāņu dienas tradīcijas. Jāņi laikam tomēr ir vieni no populārākajiem tautas svētkiem Latvijā un ikviens vairāk vai mazāk ievēro kādu no zināmākajām Jāņu tradīcijām – kaut vai ugunskura iekuršanu, vainagu pīšanu un saullēkta gaidīšanu. Taču parokoties pa latviešu ticējumiem un tradīcijām, var atrast ne vienu vien interesantu norādi uz to, kas un kāpēc reiz tika Jāņos darīts un šeit piedāvāju 7 interesantu tradīciju apkopojumu, kuru ieviešanu savā svētku programmā varētu apsvērt arī Tu.

1) Līgošana. Ar līgošanu Jāņos saprot dziedāšanu un apdziedāšanos, ko parasti uzsāk Līgo vakarā pēc vakariņām un turpina visu nakti līdz pat saullēktam. Līgošana parasti notiek ap ugunskuru vai ejot no mājas uz māju un aplīgojot kaimiņus un draugus. Līgotājus, kas ieradušies Tavās mājās ar dziesmu, pieņemts pacienāt ar Jāņu alu, sieru, pīrāgiem vai citām uzkodām, jo ticējumi saka, ka Jāņa bērni nesot mājai un tās cilvēkiem svētību un veselību. Tiek uzskatīts, ka Līgo dziesmām piemīt īpašs spēks, kas spēj novērst nelaimes un nest svētību līgotājiem. Ja pašiem dziedamais noskaņojums nerodas, nevienu Līgo dziesmu arī īsti atcerēties nevar, tad droši vien nāksies iztikt ar kādu Jāņiem veltītu mūzikas izlasi. Vēl viena iespēja – līdz Jāņiem apmeklēt kādu no Jāņu mācību nodarbībām, kurās folkloristi un tradīciju zinātāji mācīs ne tikai Jāņu dziesmas, bet arī citas interesantas Jāņu tradīcijas.

2) Jāņu zāļu plūkšana, māju pušķošana un vainagu vīšana. Jāņu zālēm ir samērā liela loma Jāņu tradīcijās, jo tās ne tikai izmanto vainagiem un māju rotāšanai, bet tiek uzskatīts, ka tām piemīt arī dziednieciskas īpašības. Jāņu zāles varat doties plūkt uz tuvākajām pļavām (atceroties par privātīpašumu neizbradāšanu), taču jau gatavus ziedu pušķus noteikti varēs atrast pirms Jāņiem notiekošajos tirdziņos. Bez Jāņu zālēm svētkos telpas pieņemts rotāt arī ar bērzu meijām, pīlādža un ozolzariem, kā arī lapu vītnēm. Agrāk ticēja, ka Jāņuzāļu un meiju rotātai mājai būs svētība. Maģisks spēks izrādās, ka piemīt arī Jāņu vainagiem. Senatnē uzskatīja, ka vainags kā maģisks aplis simbolizē sauli un uzlikts nēsātājam galvā, pasargā to no ļauna. Sievietēm parasti tika pīti vainagi no 9 dažādām Jāņu zālēm, bet vīriešiem – no ozola lapām un zariem.

3) Mazgāšanās rasā. Neticami, bet fakts – arī rasai Jāņos piemīt maģiskas, pat ārstnieciskas īpašības, tāpēc ticējumos ieteikts Jāņu rītā iet mazgāt seju rasā, lai visu gadu būtu skaistums, bet Jāņu rītā pirms saullēkta savākti rasas pilieni esot svētīti un tos varot izmantot ārstēšanā.

4) Jāņu ugunskurs. Jāņu ugunskurs ir neatņemama svētku sastāvdaļa, kas simbolizē sauli un to ierīkoja svinību augstākajā vietā, vēlams – pakalna galā. Ticējumi saka, ka uguns apspīdētie cilvēki un apkārtne saņem īpašu svētību, veselību un spēku. Jāņu ugunskuru parasti aizdedzina līdz ar pēdējiem saules stariem un uguni ugunskurā uztur līdz pat saullēktam. Papildus ugunskuriem var tikt aizdegtas arī pūdeles jeb citviet sauktas par pundelēm, Jāņu lampām vai svecēm. Jūras piekrastē senāk tika dedzinātas vecās laivas vai jūrā palaistas degošas koka mucas. Jāņugunis bieži izmantoja arī zīlēšanai. Arī lēkšana pāri ugunskuram ir sena tradīcija un lēkšanas brīdī esot svarīgi turēties sadotās rokās, jo tad pārim būs ne tikai laime, bet arī odi nekodīšot atlikušo vasaru.

5) Papardes zieda meklēšana. Šis laikam ir viens no visu laiku aizraujošākajiem Jāņu rituāliem. Ticējums saka, ka papardes ziedot tikai vienu nakti gadā – Jāņos un tam, kam ziedu izdošoties atrast, būšot gan bagātība, gan laime mūža garumā, gan spēja ieskatīties pagātnē un nākotnē. Kāds ticējums vēsta, ka tam, kam laimējas iegūt papardes ziedu, tam laimējas viss, ko tas vēlas. Ticējumos teikts, ka papardei piemīt daudz Saules spēka, tā aizdzen māņu tēlus un ilūzijas, izstaro mīlestību un gaismu. Māja, kur aug paparde, tiekot pasargāta no sliktām lietām un negaisa draudiem, bet, ja līdzi tiek nēsāts papardes zariņš, tad cilvēks esot pasargāts no visa ļauna.

6) Zīlēšana. Jāņi ir viens no tiem laikiem, kad notiek arī aktīva zīlēšana un nākotnes pareģošana. Visērtāk laikam izmantot tautas ticējumus un vadoties pēc tiem, rast skaidrojumu interesējošajām lietām. Ja Jāņu naktī ap pusnakti bridīšot pa ūdeni, tad būšot daudz naudas. Ūdens tuvumā vajadzētu tikt arī tām jaunkundzēm, kuras grib apprecēties, jo, ja Jāņu naktī skatoties ūdenī, tad varot redzēt nākošā precinieka seju. Cits variants ir sapīt divus vainadziņus – vienu sev un vienu savam izredzētajam, mest upē un skatīties, kas notiks – ja tie sapeldēs kopā, tad būšot gaidāmas kāzas. Saulrietā var savu vainadziņu arī mest tuvumā esoša ozola vai ābeles zaros – pēc cik reizēm tas pakārsies kādā no zariem, pēc tik gadiem būs kāzas. Pusnaktī savukārt atveroties debesis un ja šajā brīdī kaut ko vēloties, tad tas arī piepildoties, bet, ja gulēt aizejot ar vainagu galvā, kurš pīts no deviņām puķītēm, tad sapnī redzētais piepildoties. Ticējumi iesaka atturēties no laulību slēgšanas Jāņu dienā, jo tās lemtas neveiksmei.

7) Jāņu mielasts. Klājot svētku galdu nevajadzētu aizmirst par tradicionālajiem Jāņu ēdieniem – ķimeņu sieru, raušiem un Jāņu alu. Interesanti, ka pirmajam Jāņu alu jānobauda mājas saimniekam, lai pasargātu māju un ģimeni no nelaimēm, bet apaļā ķimeņu siera gabaliņu vajadzētu nobaudīt ikvienam, jo tas simbolizē sauli, veselību un veiksmi.