Katrs veģetārietis iesācējs gribētu zināt, kā tad viņam tālāk dzīvot, ko var un ko vajadzētu ēst. Daži ieteikumi, kādus produktus un ko vajadzētu lietot uzturā.
Uzturā jālieto pēc iespējas vairāk termiski neapstrādātu, svaigu un ekoloģiski tīru produktu: augļus, ogas, dārzeņus, zaļumus, diedzētus graudus un sēklas.
Uzmanība jāpievērš arī tam, lai ēdienkartē netrūktu olbaltumvielu. Lieliski olbaltumvielu avoti ir pupas, pupiņas (it īpaši soja), zirņi, lēcas, ķirbju sēklas, saulespuķu sēklas, rieksti un auzu pārslas. Minētie produkti ir arī lielisks dzelzs avots.
Priekšroku būtu jādod nerafinētām, mehāniski iegūtām eļļām. 1-2 tējkarotes linsēklu eļļas nodrošina ar nepieciešamo omega-3 taukskābju diennakts devu. Lieliski taukvielu avoti ir arī rieksti un sēklas.
Jāierobežo cukura un sāls, kā arī balto miltu izstrādājumu lietošana uzturā, jāierobežo saldinātu dzērienu, kafijas un alkohola lietošana; tāpat jācenšas izvairīties no produktiem, kam pievienotas pārtikas piedevas (e-vielas). Jāierobežo arī konservētu un marinētu produktu lietošana.
Nav ieteicams lietot ļoti daudz sojas produktu, jo soja cita starpā satur cilvēka organismam nelabvēlīgas vielas, it īpaši nevārītas sojas pupiņas. Arī citi produkti, kuros ir daudz uzturvielu un maz ūdens, jāēd ar mēru, jo tos organismam ir grūtāk sagremot. Pie koncentrētajiem produktiem pieder rieksti, sēklas un pākšaugi. Šos produktus vēlams ēst mērcētus (rieksti) un vārītus (pākšaugi).
Rūpējies, lai lielu daļu ēdienkartes veidotu pārtika, kuras galaprodukti, kas rodas pēc tās sagremošanas, ir sārmaini. Šajā rakstā ir pieejama informācija par to, kāda vide veidojas organismā pēc dažādu produktu sagremošanas.
Ekoloģiski audzētus augļus un dārzeņus vēlams ēst ar visu mizu; izmanto katru iespēju ēst no koka, krūma vai dobes – tā sevi nodrošinot ar B12 vitamīnu, kuru sintezē baktērijas, kas lielā daudzumā atrodas augsnē, arī citu vitamīnu koncentrācija tikko noplūktos augļos un zaļumos ir lielāka. Savukārt nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus pirms lietošanas kārtīgi jānomazgā un jānomizo.
Kombinējot produktus vienā ēdienreizē, jāielāgo, ka pirmos vēlams ēst augļus vai saldo ēdienu (augļus vislabāk ēst pirms ēdienreizes), pēc tam dārzeņus un/vai graudaugus, bet pākšaugus un riekstus ieteicams ēst pēdējos. Vienlaikus nav ieteicams ēst salda piena un skābpiena produktus; pastāv arī viedoklis, ka augļus nevajag ēst kopā ar dārzeņiem. Savukārt pākšaugos un graudaugos esošās olbaltumvielas organismā asimilējas labāk, ja tos ēd kopā.
Ikdienā jādzer daudz tīra ūdens, vēlams ēdienreižu starplaikos.
Jācenšas pēc iespējas vairāk uzturēties svaigā gaisā, neaizmirstot, ka saules gaismas ietekmē ādā veidojas D vitamīns – tam ir ļoti svarīga loma kaulu stiprināšanā.
Vēlams ēst noteiktos laikos, jo tad aktīvāk izdalās kuņģa sula un barība tiek pilnīgāk sagremota.
Maltītes jācenšas ieturēt mierīgā vidē, nesteidzoties un kārtīgi sakošļājot ēdienu. Lai veicinātu gremošanas fermentu izdalīšanos, koncentrējies uz ēdienu.
Svarīgi ieklausīties savā ķermenī – organisms zina, kas tam ir nepieciešams. Stipras alkas pēc kāda produkta bieži vien liecina, ka uzturs nav pilnvērtīgs un ka organismam trūkst viena vai vairākas uzturvielas.
Vairāk par veģetāru uzturu lasi šeit.
