Baltā krāsa simbolizē spēku un izturību. Baltās krāsas produktos ir daudz ogļhidrātu, tāpēc tie nereti ir ļoti barojoši. No dārzeņiem vislabāk zināmi sīpoli, ķiploki, puravi, rutki, baltie galviņkāposti, selerija un puķkāposti.
Sīpolus specifiskās garšas un bagātā ēterisko eļļu sastāva dēļ pieskaita garšaugiem, nereti aizmirstot par to ārstnieciskajām īpašībām. Piemēram, ēteriskās eļļas sīpoliem piešķir ne vien īpatnēju smaržu, bet arī rosina ēstgribu. Tos var izmantot arī kā attārpošanas līdzekli. Bet ēterisko eļļu sastāvā esošajiem fitoncīdiem piemīt baktericīdas īpašības.
Lai arī sīpolu bumbuļi nav vitamīniem bagāti – satur tikai C un B grupas vitamīnus, tajos ir daudz minerālvielu (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, varš, cinks un sērs), tāpēc tie kavē trombu veidošanos, stiprina sirdi un uzlabo asinsriti.
Vislielākā C vitamīna un beta karotīna koncentrācija ir sīpollokos, tāpēc tos ieteicams izmantot imunitātes stiprināšanai.
Sakņu un kātu selerijas satur C, K un B grupas vitamīnus, beta karotīnu, glikozīdus, kā arī bioloģiski aktīvas vielas, kam ir būtiska nozīme gremošanas sistēmas uzlabošanā un nervu tonusa uzturēšanā.
Selerijas satur arī ēteriskās eļļas un minerālvielas – kalciju, kāliju, fosforu un nātriju, kas veicina ēstgribu, ārstē dažādas ādas slimības. Pētījumi liecina, ka selerijas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu.
Uztura zinātnieki vielmaiņas procesu sakārtošanai iesaka iziet seleriju sulas kūri – pa vienai glāzei sulas dienā mēneša garumā.
Puravu var klasificēt gan kā baltās, gan arī kā zaļās krāsas grupas dārzeni, jo uzturā izmantojams gan tā baltais cilindriskais stublājs, gan arī zaļās lapas, kas satur daudz beta karotīna. Tiesa, uzturvērtības ziņā vērtīgākas ir zaļās lapas, jo tās satur B 1 , B 2 un C vitamīnus, dažādus fermentus, kā arī minerālvielas – nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, sēru.
Rutki ir ēteriskām eļļām, minerālsāļiem, karotīnu, B un C vitamīnu bagāti dārzeņi ar ļoti asu garšu. Tie regulē zarnu darbību, veicina kuņģa sulas sekrēciju, sekmē holesterīna izdalīšanos no organisma, uzlabo ēstgribu, mazina klepu un stiprina matu saknes.
Interesanti, ka mūsu senči bērniem pirmajā skolas dienā deva maizi ar rutkiem, jo pastāv uzskats, ka tie asina prātu un uzlabo atmiņu.
Baltie galviņkāposti satur daudz vērtīgu vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu – kāliju, fosforu, magniju, kalciju, dzelzi, molibdēnu un kobaltu. Īpaši augsta šajos dārzeņos ir C vitamīna koncentrācija. Tiesa, kāposta kacenā tajā ir 1,5 reizes vairāk C vitamīna nekā lapās.
Kāposti uzlabo asins sastāvu, pazemina asinsspiedienu, ir ieteicami aterosklerozes, sirds un asinsvadu slimniekiem. Turklāt to enerģētiskā vērtība ir ļoti zema, tāpēc kāposti ieteicami cukura diabēta slimniekiem un cilvēkiem, kuriem ir liekā svara problēmas.
Ziedkāposti ir bagāti ar olbaltumvielām. Tie ir vērtīgāki par galviņkāpostiem, jo satur vairāk vitamīnu un minerālvielu – sevišķi kāliju, fosforu, kalciju un dzelzi. Ziedkāposti ir viegli sagremojami, jo satur maz šķiedrvielu, tāpēc tos uzskata par diētisku produktu. Tiesa, uzturā jālieto ne vien šo kāpostu ziedkopas, bet arī zaļās lapas, jo tajās vitamīnu ir vairāk.
Ķiploks ir dārzenis, ko Pitagors savulaik ir nodēvējis par visu garšu karali. Taču ķiplokam piemīt arī dziednieciskas īpašības – tautas medicīnā to lieto pret vismaz 60 dažādām kaitēm.
Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu – kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt arī antibakteriālas īpašības – tie nonāvē dažādus vīrusus.
Lietojot ķiplokus ikdienā, ir vērts atcerēties, ka rudenī ķiploki ir vērtīgāki nekā pavasarī, kad tie zaudē lielu daļu ārstniecisko spēju.
